1. Rīgas Juglas vidusskolas direktore AIJA MELLE: «Ļoti pārsteidza Latvijas Arhitektu savienība ar savu projektu SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS, kura ietvaros arhitekti dodas uz skolām un strādā ar bērniem. Viņi nāk ar saviem materiāliem un būvē īstu pilsētiņu, paralēli iepazīstinot bērnus ar arhitektūras pamatiem. Ar vienu no piektajām klasēm trīs dienas strādāja astoņi arhitekti. Un tas mums nemaksāja neko. Bet kādi tajā ir resursi — astoņi profesionāļi, kas ierodas ar saviem materiāliem! Un rezultāts bija fantastisks.»


  2. Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskolas skolotāja LIGITA ĶIMSE: «Pirmkārt, paldies par SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS komandas atsaucību, ka nodarbība VAI VIEGLI BŪT ILGI? arī varēja notikt pie mums. Otrkārt, skolēni atzinīgi novērtē to, ka ar viņiem darbojās citas profesijas pārstāvji — arhitekti, no kuriem varēja gūt radošas ierosmes darbam. Tikai divās pārdomās izskanēja, ka šis pasākums viņus neuzrunāja, jo arhitektūra kā tāda nesaista. 18 dalībnieki izsaka vēlmi vēl par šāda veida darbošanos ar arhitektiem par citu tēmu. Vēlreiz mīļš paldies, ka esat šāda komanda, kas jau profesionāli darbojas kompetenču pieejā, uz kuru maz pamazām virzās izglītības sistēma.»


  3. Brocēnu vidusskolas skolotāja INGA ZAMBERGA: «21.septembrī skolā viesojās 6 arhitektes no Latvijas Arhitektu savienības, lai vadītu nodarbības Brocēnu novada 3.klašu skolēniem Kultūras ministrijas iniciatīvas LATVIJAS SKOLAS SOMA ietvaros.

    Arhitektu grupa pastāstīja, ko nozīmē būt arhitektam, kā šīs profesijas pārstāvis analizē vidi, kurā paredzēta ēkas celtniecība, un aicināja līdzdarboties.

    Izzinoši radošas nodarbības ir neatsverams ieguvums skolēniem. Tas ir ceļš uz iztēles paplašināšanu. Vērojot televīzijas piedāvātās multfilmas, spēlējot datorspēles, bērni ir sevi ielikuši zināmā domāšanas rāmī. Arhitekti nodarbībā skolēniem piedāvāja pašiem atdzīvināt kādu sadzīves priekšmetu, iztēlojoties pasauli, kurā tas varētu dzīvot: ieradumus, kaimiņus, draugus, ienaidniekus. Tas trešklasniekos radīja nelielu apjukumu, jo multfilmas, datorspēles, rotaļlietas jau visu ir pateikušas priekšā. Bērnam ir tikai viena izvēle: patīk vai nepatīk. Katrai grupiņai bija jāsagatavo personas apraksts un jāiesniedz blakus grupai, lai tā projektē un uzceļ māju dotā apraksta personai. Mājas tapa no knaģiem, saldējumu kociņiem, koka puļķīšiem un skaliņiem.

    Tā kā skolēni strādāja grupās, tad vajadzēja uzklausīt citu viedokli, rēķināties ar to. Liels ieguvums sadarbības prasmju pilnveidošanai bija tas, ka ar katru skolēnu grupu darbojās kāds pieaugušais, kurš vadīja gan sarunu procesu, gan praktiskos darbus.

    Tā kā sākumskolēnu abstraktā domāšana vēl nav attīstīta, praktiskā darbošanās veicina spēju iztēloties, prognozēt. Skolēni, veidojot savu darbu, saskata un gatavi realizēt jaunas idejas. Taču, lai darbošanās nebūtu tikai vienkārša kādu objektu būvēšana, noteikti skolotājiem jāmudina skolēni savu darbu komentēt un pamatot, kāpēc tā vai citādāk darīts.

    Šāda veida praktiski radošās nodarbības ir laikietilpīgas, taču atsver daļu mājas darbu, kuros skolēni nereti nemaz neiedziļinās.

    Pēc 3 stundu nodarbībām skolēni teica, ka grib būt arhitekti, uzzināja, ko dara arhitekti, patika domāt dažādos veidos, patika fantazēt, protams, ka bija forši.»


  4. IESPĒJAMĀ MISIJA astotā iesaukuma skolotāji: «Īsti nesapratu, par ko bija šī nodarbība. Pirmais uzdevums bija interesants, taču nesapratu tā jēgu. Viesi, protams, ļoti jauki un radoši.» «Pirmā puse bija ļoti jautra. Otrajā gan iestrēgām, nevarējām saprast mērķi.» «Vārds MISIJA ir ļoti atbilstošs tai noskaņai un domu virzībai, kas raksturoja šo TELPU ar tās iemītniekiem. Radniecīgi arhitektūrai.» «Projekts «aizej tur, nezin kur, paveic to, izdomā pats, ko» sajūta. Ja nav skaidrs, kas ir jāizdara, tas ir ļoti stresaini un nenes prieku.» «Ļoti, ļoti produktīvs darbs. Vēlētos šo sadarbību turpināt grupās. Gandarījums vienlīdz liels gan par procesu, gan galarezultātu.» «Es sapratu, kā šo metodi izmantot, sadarbojoties ar kolēģiem, par skolas vīziju ar jēgpilnu mācīšanos.» «Projektiem būt! Bet vēl vajag prasmes tos vadīt un plānot laiku! Guvu idejas stundām. Pakustināju smadzenes citā virzienā, noderīgi. Iedvesmoja domāt plašāk par būtisko, reālo.» «Lieliska iespēja trenēties un izprast, kā veidojas starppriekšmetu projekti. Nav skaidrs, kā tādos iegūt lielo bildi, kur sanāk kopā prasmes, stundu skaits, rezultāts uc. Piedāvāju skaidrāk noformulēt nodarbības mērķus.» «Doma par to, kādēļ šis notiek, parādījās tikai pēdējās minūtēs. Šķiet, ka bija ļoti neveikli formulēta darbnīca, kurā netika paskaidrots, kas no mums tiek gaidīts un kādēļ veicam šādas darbības.» «Man gāja grūti. Tieši pēdējā daļā tikt līdz metodes idejai. Uz dažām lietām iestrēgām. Redzēju, ka nav vienkārši formulēt jautājumu, uz kuru visi no savām jomām varētu sniegt atbildes.» «Forša ideja grupu darbam, kā meklēt risinājumus nestandarta situācijās. Starpnozaru sadarbība ir komplicēts uzdevums, taču ar augstu PVN.» «Bija interesanti veidot pilsētvidi zebrai. Bet par ko īsti bija šī nodarbība?» «Bija jautri, interesanti, radoši, bet es nesapratu mērķi. Pārāk daudz laika tādai aktivitātei.» «Bija sarežģīti, bet interesanti. Nesaprotami formulēti darba uzdevumi. Tomēr sapratu, kā izdomāt starppriekšmetu projektu, jo jādomā lielos plašumos, bet ļoti konkrēti.» «Bija grūti saprast, kāpēc mums bija šī nodarbība. Kas mums bija jāiemācās? Kāds mērķis? Arī veicot uzdevumus, nebija īsti skaidrs, kas jādara.» «Kārtējo reizi guvu apliecinājumu, ka var savienot nesavienojamo.»


  5. Mežciema pamatskolas 5.klašu audzinātāja LIGITA RIDŪZE: «Paldies arhitektu komandai par brīnišķīgo nodarbību ĒKA UN ENERĢIJA. Sniedzot nelielu prezentāciju par dažādām ēkām un par alternatīvās enerģijas resursu izmantošanu celtniecībā, skolēni tika ievadīti praktiskajā darbā. Brīvdienu mājas projekts viņiem bija īsts izaicinājums. Darbnīcas vadītāji ļoti prasmīgi iesaistīja visus skolēnus, atrada kopīgu risinājumu arī darba grupā, kur, šķita, tas nebūs iespējams. Tā bija iespēja skatīt cilvēka ietekmi uz apkārtējo vidi, mācīties, kā lietderīgi izmantot dabas resursus, kā sabalansēt savas vēlmes ar dabu.

    Valdīja pozitīva, radoša, darbīga gaisotne. Skolēniem bija gandarījums par paveikto. Nākamajā dienā 7.klases skolēni atzinīgi novērtēja paveikto, un daži no viņiem, iedvesmojoties no redzētā, uzsākuši veidot maketus mājās.»  


  6. Rīgas 64.vidusskolas 3.klases audzinātāja RUDĪTE PĒTERSONE: «Arhitekti bija rūpīgi gatavojušies — darbs bija plānveidīgs, mērķtiecīgs, skolēni tika nodrošināti ar nepieciešamajiem materiāliem. Bērnus pārliecināja, ka viņi spēj radīt oriģinālus darbus, iedvesmoja un sagatavoja galvenajam uzdevumam — sabiedriskās ēkas modelēšanai.

    Nodarbībā SABIEDRISKO ĒKU MĀKSLINIECISKAIS TĒLS tika izmantoti gan frontālais, gan grupu darbs, iesaistot visus skolēnus. Ja arī kāds šaubījās par savu prasmi, galvenajā daļā jau aktīvi darbojās kopā ar pārējiem. Bija vērojamas starppriekšmetu saiknes. Ar latviešu valodu — bērni izteica savas domas, sašķiroja antonīmus, lai ar to palīdzību atspoguļotu ēku atšķirības fotogrāfijās, kā arī darba prezentācija. Ar vizuālo mākslu — radošie uzdevumi pirms ēkas modelēšanas — gan fantāzijas zīmējums, gan izmantojamo materiālu proporciju noteikšana, skicēšana. Ar mājturību — materiālu atlase, maketa veidošana.»


  7. Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolas pedagogs un projektu koordinators VILNIS HEINRIHSONS: «Iepriecināja un lika mācīties nodarbības TERMINATORS pārdomātā uzbūve, patīkama bija vadītājas radītā atmosfēra, kas bija draudzīga un brīva, vienlaikus saglabājot lietišķību un mērķtiecību.

    Pārliecināja stundas plānotie un sasniegtie rezultāti — iegūtās zināšanas un jauni ceļi izpratnes sasniegšanai, kā  arī radošas aizrautības sniegtie rezultāti — kopumā dalībniekiem  iegūstot jaunu priekšstatu gan par sevi un savām iespējām, gan par  mācību stundu un tās iespējām.

    Dažas audzēkņu atziņas: «bija forši», «bija labi», «bija interesanti».  Analizējot sīkāk, noskaidrojās, ka viņiem īpaši paticis lielais spēles  elementa īpatsvars nodarbībā. Kāda audzēkne esot sapratusi par savu karjeras izvēli, ka nekad nebūs arhitekte.»


  8. Rīgas 41.vidusskolas skolotāja ILZE HROLOVIČA: «Man vienmēr licies svarīgs ilgmūžības aspekts visā, ko pati daru. Arī skolā vienmēr uzsveru, ka, izstrādājot jauna darba ieceri, svarīgi atcerēties, ka laiks un resursi  jātērē lietderīgi un ar jēgu. Tāpat man vienmēr licies dīvaini, ka dažreiz no skolēniem jādzird frāzes — «kas te kaut kāda matemātika, ka jārēķina?» vai «te taču mēs neesam ķīmijas stundā!» Domāju, ka pie šādas domāšanas — šauri, mācību priekšmeta ietvaros — ir vainīga izglītības sistēma un arī mēs — pedagogi. Seminārs VAI VIEGLI BŪT ILGI? ietvēra atbildes šīm tēmām.

    Domājot par ilgmūžību, parasti biju fokusējusi uzmanību uz ekoloģiju, sociālajiem faktoriem. Nebiju likusi līdzvērtīgi svarīgu arī ekonomisko aspektu. Tagad saprotu, ka tas nav saprātīgi. Man bija interesanti. Ļoti iepatikās ideja katrai jomai piešķirt savu krāsu. Tas ļoti palīdz vizuāli redzēt, cik līdzsvaroti veidoti modeļi. Patika, ka praktiskā darba veikšanai vajadzēja demonstrēt  savas prasmes un iemaņas darbā ar materiālu. Nedaudz šaubos, ka skolā šo metodi iespējams realizēt stundās. Manuprāt, ļoti svarīgi, ka katru darba grupu vada pedagogs. Stundā reāli ir tikai viens skolotājs, bet grupas ir trīs.

    Man vienmēr ir patīkami kontaktēties ar radošiem cilvēkiem. Pārsteidza spēja materializēt un vizualizēt jebkuru darba grupas dalībnieka izteiktu domu. Man bija iespēja pabūt fantastiskās telpās.»

    Staiceles Mūzikas un mākslas skolas skolotājs ATIS BAMBĀNS: «Seminārs man bija noderīgs savu domu salīdzināšanai un bija diezgan skaidrs semināra mērķis un procesa struktūra! Tā kā man pārsvarā ir audzēkņi, kuri vecumposmā atbilst 2.—6.klasēm, būs diezgan grūti tik dziļu tēmu risināt, bet, iespējams, ka varētu vecākajā grupā MĀKSLAS VALODAS pamatos. Man šķiet, ka nākamā mērķauditorija varētu būt mākslas vidusskolu vai ģimnāziju skolēni.»

    Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolas skolotāja RASA GRĀMATIŅA: «Arhitektu komanda semināru bija noorganizējusi labi, bet tēma man kā mākslas skolas skolotājai bija pārāk vispārīga — vairāk piemērota vispārizglītojošām skolām. Gribējās, lai arhitekti dalītos un iepazīstinātu ar konkrētākām lietām un sasniegumiem arhitektūrā pasaulē un Latvijā. Man šoreiz bija garlaicīgi. Nevar salīdzināt ar iepriekšējā gada programmu.»

    Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas skolotājs SERAFIMS VĪTIŅŠ: «Esmu apmierināts ar semināra norises gaitu, saturu, vadītājiem, tiešām guvu citu skatījumu, ne tikai uz arhitektūras jomu, bet arī visaptveroši mākslas ziņā. Vienīgais, kas nepatika, ka nevarēja dabūt tēju vai kafiju.»


  9. Jūrmalas Alternatīvās skolas vizuālās mākslas skolotāja IEVA GRANTA: «No mums, skolotājām — paldies, ka tik aizrautīgi darbojāties ar bērniem. Bez arhitektūras pedagoģijas kvalitātēm mums daudz svarīgākas likās cilvēcīgās. Pieauguši, profesionāli cilvēki, kuri ir gatavi savus spēkus un laiku veltīt idejas un ieceru realizēšanai kopā ar čupiņu tīņu. Ikdienā, esot skolā ar bērniem stundu sistēmā, aizvien mazāk savās stundās spēju nodrošināt uzmanību gan pret bērniem, gan bērnu idejām. Uzmanība un tolerance mīl pazust vidē, kur visi it kā kļūst par baru ar vienu ganu. 40 minūšu stundās tikai retais spēj apmīļot un izauklēt kādu ideju, kur nu vēl to novest līdz redzamam un taustāmam rezultātam. Aizvien vairāk liekas, ka sabiedrība ir gatavāka redzēt savādākus izglītības modeļus. Aizvien vairāk mazinot frontālo pedagoģiju — «stāviet visi tur, es jūs tūlīt visus mācīšu!»

    Saprotu, ka ne visās darbnīcās ir tās ekskluzīvās iespējas — 3 bērniem tikt pie sava arhitekta, ar kuru kopā jauki pavadīt 3 stundas. Patiesībā tās daudz vairāk izskatījās pēc ģimeniskām attiecībām. Cik daudzi no šiem bērniem kaut ko līdzīgu piedzīvojuši ar saviem vecākiem vai vecvecākiem?

    Cienošā klusumā skatos uz jūsu darbu. Ceru, ka nepagursiet. Un ka saņemsiet gandarījumu no esošā projekta tik daudz, lai iesāktu atkal jaunu. Lai mēs — sabiedrības nearhitekti — varētu tikt pie tik brīnišķīgām darbnīcām.»

     

     


  10. Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskolas skolotājas LIGITA ĶIMSE un INTA KUŠNERE: «Dalība projekta SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS rīkotajās darbnīcās gan 3.klases, gan 8.klases skolēniem bija spilgts, spraigs, emocijām bagāts notikums skolas ikdienā. Ieguvumi skatāmi trijos līmeņos:

    Tūlītējie ieguvumi — pozitīva pieredze sadarbībai pieaugušais—bērns, radoša, darbīga gaisotne, gandarījums par labi paveiktu darbu.

    Īslaicīgie ieguvumi — jaunas zināšanas par pētāmo arhitektūras jautājumu, pilnveidotas prasmes darbā ar zināmiem un vēl nepazīstamiem materiāliem, pilnveidotas skolēnu sociālās prasmes.

    Ilgtermiņa ieguvums — lietpratīgs pieaugušais nākotnē, ar izpratni par arhitektūru un pilsētvidi. Kā arī, kādam no skolēniem dalība projektā var kļūt, kā pavērsiens viņa nākotnes karjeras izvēlē.»


  11. Grobiņas pamatskolas 3.b klases audzinātāja LILITA LĪNE: «26.oktobrī jauka, vētraini rudenīga diena bija ne tikai laukā, bet arī Grobiņas pamatskolas 3.b klasē. Domu virpuļi un idejas šaudījās kā orkāna mesti. Taču vainīgs nebija viesulis, kas nesaudzīgi no kokiem rāva nost pēdējās lapas, bet no Rīgas atbraukušie arhitekti un 3.b klases skolēni. Manuprāt, todien tikai tā pa īstam sapratu, ko nozīmē radoši domāt un strādāt. 

    Ja nodarbības ievaddaļa [teorija] par tēmu SABIEDRISKO ĒKU MĀKSLINIECISKAIS TĒLS lika mums uz zināmām lietām paskatīties citādāk, apgūt jaunus terminus, atkārtot antonīmus, tad praktiskajā daļā nu nekas nevarēja būt nepareizi. Katra ideja, doma tika uzklausīta, pozitīvi novērtēta un praktiski realizēta. Beigās tapa 5 apjomīgi darbi par sabiedrisko telpu māksliniecisko plānojumu. Nekad nebiju iedomājusies, ka slimnīcā būtu lietderīgi ierīkot tauriņu relaksācijas istabu, lai slimnieki ātrāk atveseļotos. Uzzināju, ka atrakciju parkā vajadzētu kafejnīcu, kurā ieejot peldkostīmu izžāvē lieli fēni, lai komfortablāk jūtamies, kamēr iedzeram kafiju jeb apēdam saldējumu. Tika uzprojektēta arī jūras skola zivīm, zooloģiskais dārzs kaķveidīgajiem dzīvniekiem un Mārtiņdienas muzejs ar visu pieminekli Mārtiņam.

    Bērni sajūsmā par piedzīvoto stāstīja mājās vecākiem. Ļoti ceru, ka mūsu sadarbība ar arhitektiem turpināsies un ka vēl kādreiz tiksimies radošā, ideju vētrainā nodarbībā.»

     


  12. Rīgas 94.vidusskolas 4.klases audzinātāja INESE MAGONE:  «Arhitektu komanda ļoti prasmīgi un profesionāli veica visus sagatavošanās darbus, sākot ar nodarbību plānošanu un beidzot ar nepieciešamo materiālu un instrumentu piegādi, atbildīgi un aizraujoši sekmēja nodarbību norises gaitu. Šie cilvēki var lepoties ar perfektu laika plānošanas izjūtu, kas ir ļoti svarīgi, strādājot skolā, saskarsmes un komunikācijas prasmēm, kas nodrošināja pozitīvu un atraktīvu vidi klasē, katrs savas personības spilgtumu un neatkārtojamību, kas bērnos raisīja apbrīnu un uzticēšanos. Atbildība un pacietība, spēja ieinteresēt katru bērnu un nepieciešamajā brīdī pasniegta ideja, lai darbs ritētu raiti, radoši un izzinoši, tas piemīt šī projekta īstenotājiem.

    Skolēni atzina, ka labprāt arī nākamajā gadā piedalītos šādās nodarbībās, kas liek uz lietām paskatīties no citas, nezināmas puses, rada lielāku izpratni, jo šāda darbošanās, pašam piedaloties un izzinot, rada daudz personīgākas izjūtas. Esam ļoti pateicīgi projekta arhitektiem, ka deva mūsu skolēniem iespēju radošā un izzinošā procesā apgūt sarežģītas lietas.»

     

     


  13. Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskolas 8.klašu audzinātāja LIGITA ĶIMSE: «Vēlos vēlreiz pateikties par jūsu ieceri un ieguldīto darbu skolēniem dot zināšanas, popularizēt un attīstīt sakārtotas vides ideju ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā jomā. Skolēniem tā bija vienreizēja iespēja pārliecināties, kur reāli pielietojamas zināšanas, kas tiek iegūtas matemātikā, fizikā, ķīmijā, rasēšanā un citos vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, kā arī skolā apgūtajās mākslas stundās. Manuprāt, nodarbībā ĒKA UN ENERĢIJA ļoti labi bija izplānota gan teorētiskā, gan praktiskā daļa. Vislielākais ieguvums bija tas, ka skolēni nelielās grupās varēja darboties kopā ar profesionāļiem, kas viņiem palīdzēja veidot izpratni par to, kā dabā var kombinēt dažādas lietas, lai nodrošinātu saprātīgu cilvēka darbību un dabas līdzās pastāvēšanu.»

     


  14. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Interjera projektēšanas skolotāja DACE BĒRZIŅA: «Paldies par nodarbību! Pat 4.kursa audzēkņiem tā bija pirmā pieredze kopā strādāšanā. Klauzūras — ātri veicami, radoši uzdevumi mūsu skolā netiek uzdoti. Tā kā ne tikai nodarbības saturs, arī forma bija interesanta un pedagoģiski pareiza. Man vislabāk patika: darbs grupā, skaidri saprotams uzdevums, kas paveicams īsā laikā, un sava projekta publiska prezentācijas, kā arī kopīgs padarītā izvērtējums — kam parasti pietrūkst laika.»

     


  15. Olaines 1.vidusskolas 4.a klases audzinātāja ILZE ORSTE: «Mani nodarbība pārsteidza un sajūsmināja ar vairākām lietām. Pirmkārt tas, kā jūs aizrāvāt visus skolēnus. Aktīvā, radošā darbā iesaistījās arī tie, kuri parasti grupu darbu izmanto, lai paslaistītos — gan jau tie citi tiks galā bez manis. Vērojot, kā veidojas grupas, baidījos tieši par to — cik un kā viņi tādās lielās grupās strādās. Bet — viss notika! Tas, ka katrai grupai bija savs kurators, bija brīnišķīgi.

    Ieteikums — ievada jeb teorētisko daļu arī varētu vadīt vairāk nekā viens cilvēks. Tas nebūtu tik nogurdinoši tam vienam, bērnu interese būtu lielāka un saglabātos noturīgāka, ja runātāji mainītos. Droši varētu vairāk sarunā iesaistīt skolēnus. Sākumā izteikta bija tāda kā situācijas iztaustīšana un nedrošība no abām pusēm — gan skolēniem, gan vadītājas. Varbūt sākt ar kādu iepazīšanās aktivitāti?

    Es zināju, ka manējiem fantāzija un izdoma darbojas, bet ļoti bieži šīs fantāzijas paliek tikai «varētu būt» līmenī, līdz reālam rezultātam nenonākot. Taču mājas, ko viņi izveidoja, bija fantastiskas! Es jutos ārkārtīgi lepna par saviem bērniem! Paldies jums par šo sajūtu! Es izsaku jums atzinību par to, kā jūs pratāt atrast ar bērniem kopīgu valodu un neuzbāzīgi [vai strikti, ja tas bija nepieciešams] vadījāt visu procesu. Manuprāt, ieguvēji [lai kas arī bija ieguvums] esam visi — gan mēs, gan jūs.»



  16. gas Teikas vidusskolas 4.a klases audzinātāja IRISA DEME: «Tā kā skolēni jau reiz bija strādājuši ar arhitektiem, jauno tikšanos viņi gaidīja ar nepacietību. Neviens nebija skubināms sagatavošanās darbiem. Lai gan šoreiz projekts SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS ilga trīs dienas, skolēniem šis periods likās pārāk īss. Viņu attieksme netieši pierāda labi izplānotu, intensīvu un daudzveidīgu darbību, kas bērnu motivē, ieinteresē. Neskatoties uz  savu pieredzi, arī pati no arhitektu grupas daudz mācījos — kā sarežģītos terminus padarīt saprotamus ar veiksmīgi piemeklētu vizuālo informāciju. Biju pārsteigta par vadītāju prasmi panākt no katra bērna maksimālu atdevi — arī laiskākie strādāja ar sajūsmu.

    Jāatzīmē sekojoši projektā iesaistīto arhitektu panākumi:

    • veiksmīga motivācijas sistēma
    • prasme darbu virzīt no vienkāršākā uz sarežģītāko
    • teicamas arhitektu saskarsmes spējas ar skolēniem
    • sniegtās zināšanas skolēni tūlīt izmantoja praktiskajā darbībā
    • darbu daudzveidīgums, kas katru dienu sniedza skolēniem jaunus atklājumus

    Skolēnu darbi tika izlikti izstādē skolas zālē, kuru apmeklēja ne vien skolēni un skolas darbinieki, bet arī vecāki. Gribu izteikt pateicību grupai par idejām, ieguldīto milzīgo darbu, ieinteresētību un sirds siltumu.»

     


  17. gas Hanzas vidusskolas 4.b klases audzinātāja ILZE SARKOVSKA: «Skolotājiem vienmēr prieks, ja viņu audzēkņiem prieks. Neskatoties uz to, ka nodarbībai pastāvēja laika ierobežojums no mūsu puses, uzskatu, ka bērni daudz ieguva — gan klausoties nodarbības teorētisko pusi, gan praktiski iesaistoties aktivitātēs. Vislielākais PALDIES SPP darbnīcas vadītājiem par to, ka viņi spēja ieinteresēt un darbā iesaistīt pilnīgi visus skolēnus — arī tos, kas citkārt atdalās no pārējās klases un šāda veida aktivitātēs neiesaistās. Arī bērnu vecāki vēlāk rakstīja par to, ar kādu sajūsmu par šo piedzīvojumu tika runāts mājās.»

     


  18. Privātskolas PATNIS direktora vietniece mācību darbā NELDA IRBE: «Citu skolotāju vārdā varu pateikt lielu paldies par iniciatīvu un vēlmi nākt uz skolām un strādāt ar bērniem. Bet, vai no tikšanās ar īstiem arhitektiem šāda vecuma skolēni tiešām ieguva to, ko viņiem nevar sniegt pedagogi [varbūt lielāks ieguvums būtu mākslas skolas audzēkņiem]? Mūsu vēlējums jums būtu atrast to unikālo, ko skolas vidē var ienest tikai arhitekti!»

    Vizuālās mākslas skolotāja ANNELE: «3.—5.klašu vecumposma skolēniem maketu veidošana ir viens no mīļākajiem un interesantākajiem vizuālās mākslas stundu tematiem, tāpēc bērnu iepazīstināšana ar vienu no mākslas veidiem — arhitektūru — bija visveiksmīgākā izvēle. Maketi izdevās lieliski, skolēni grupās strādāja ļoti radoši un idejām pilni. Patika arī lielā materiālu izvēle, ar kuriem iespējams panākt dažādus efektus — gaisīgumu, toņu dažādību, faktūru saspēli u.c. Iemītnieki — interesanti. Vienīgi teorētiskā daļa bija pārāk gara, pārāk daudz informācijas, kas bērnā, nepaspējot to uztvert, rada neizpratni, agresiju, pat dusmas.» 

    3.klases audzinātāja AGNESE: «Man šķiet, ka teorija bija par garu. Daļai skolēnu pēc pusstundas jau palika garlaicīgi. Ieteiktu citreiz lielāku uzsvaru likt uz praktisko darbošanos. It īpaši jūtot, ja auditorija nav ļoti noskaņota klausīties. Darbojās viņi ar prieku. Paldies par jauko, radošo nodarbību!» 

     


  19. Siguldas Mākslu skolas BALTAIS FLĪĢELIS Mākslas nodaļas direktora vietniece EVA BREMPELE: «Projekts SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS aktivizēja skolēnu radošās izpausmes un palīdzēja izprast nozīmīgu cilvēka sociālās vides sastāvdaļu — arhitektūru, kā arī iepazīstināja ar daudzpusīgiem nozares speciālistiem. Organizatoru izstrādātā metodika ļāva bērniem ne tikai apgūt jaunus faktus, vizuālo materiālu, zināšanas, terminoloģiju un prasmes, bet deva arī iespēju koleģiāli un radoši darboties grupās, profesionāļu vadībā veidojot maketus.»

     


  20. Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas [UMMS] Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas skolotāja DACE BALODE: «Projekta SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS organizētāju atsaucība un operativitāte ļāva UMMS skolēniem piedzīvot unikālu, saturiski ļoti ietilpīgu, radošu un prieka pilnu sadarbību ar profesionālu arhitektu un lielisku pedagogu komandu. Apzināti izvēlējos vārda «nodarbība» vietā lietot vārdu «sadarbība», jo SPP metodika ļāva bērniem ne tikai apgūt jaunus faktus, vizuālo materiālu, zināšanas, terminoloģiju un prasmes, bet arī deva iespēju koleģiāli un radoši sadarboties ikvienā darbības posmā. Ļoti būtiska bija arhitektu koleģiālā attieksme un meistarīgā darba vadīšana, kas ļāva bērniem patstāvīgi nonākt līdz vispiemērotākajam risinājumam. Prasmīgi tika virzīta katra grupas dalībnieka iesaistīšanās un savstarpējā sadarbošanās kopīga mērķa īstenošanai. Ļoti iepriecināja mūsu audzēkņos atraisītais entuziasms, spēja patstāvīgi un pārliecinoši raksturot savu radošo darbu un ieinteresētība citu grupu projektos. Vēl nākamajā nedēļā pēc pasākuma norises daudzi no projekta dalībniekiem veda rādīt padarīto vecākiem, brāļiem, māsām un aizrautīgi stāstīja par pieredzēto tiem audzēkņiem, kas nebija iesaistījušies projektā. Arī no vecākiem saņēmām gandarījuma pilnas atsauksmes par bērnu prieku un iegūtajām atziņām. Varu izteikt milzīgu gandarījumu un pateicību projekta idejas autoriem un īstenotājiem. Ceru, ka vēl daudziem skolniekiem un skolotājiem būs izdevība tajā iesaistīties!

    Uztvert apkārtējās vides veseluma un atsevišķu tās vienību sakarības, domāt emocionālajās un abstraktās mākslinieciskās izteiksmes kategorijās, kā arī ieraudzīt būtisko un unikālo — tās ir spējas, kuras kopjot iespējams veidot sakārtotu un harmonisku vidi. Neviltots prieks, ka projekts SPP piedāvā jau skolas gados sākt izprast ļoti nozīmīgu cilvēka sociālās vides sastāvdaļu — arhitektūru. Skolu audzēkņi satiekas ar nozares speciālistiem, plašāk un daudzpusīgāk iepazīstot gan pašu nozari, gan interesantus un aizrautīgus cilvēkus, kas deg par savu lietu. Šādas tikšanās ikvienu personību dara bagātāku un atvērtāku komunikācijai.»

     


  21. Rīgas Teikas vidusskolas 3.a klases audzinātāja IRISA DEME: «SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS nodarbība bija labi pārdomāta un noorganizēta. Jaunie arhitekti bija pozitīvi noskaņoti, ar savu ieinteresētību un labvēlīgo attieksmi prata labi motivēt bērnus darbam. Uzdevumi pavēra bērniem pavisam citu ēku, kultūras būvju redzējumu, izpratni par pilsētbūvniecību, ēku pielietojumu. Piedāvātais papildināja skolēnu vārdu krājumu, jo uzdevuma antonīmos bija maz to vārdu, ko bērni bieži lieto savā leksikā. Radošajā daļā bērni iepazinās ar daudzveidīgiem materiāliem. Arhitekti ļāva izpausties, neuzbāzīgi pamudinot un ievadot dalībnieku darbu tā, lai sasniegtu labāko rezultātu. Nodarbība lika skolēniem domāt, attīstījās viņu prasme izteikt un pamatot savu viedokli. Skolēni ieguva daudz pozitīvu emociju no saskarsmes ar interesantiem cilvēkiem un gandarījumu par savu varēšanu. Uzskatu, ka šādas nodarbības skolēniem ir ļoti nepieciešamas. Skolēniem ir jāsastop interesantas personības, viņi redz, ko var sasniegt ar labu izglītību un darbu. Šajā vecumā svarīgi ne vien attīstīt bērnos daudzveidīgas intereses, bet arī iepazīstināt ar profesijām. Esmu ļoti pateicīga arhitektiem par ieguldīto darbu un labprāt turpinātu sadarbību.»



Built with Berta
it's time to create
some sections